2012. gada 10. aprīļa rīts "Laimiņā" ieskanējās ar putnu mātes sasaukšanos ar saviem putniņiem: sīlīti, krauklīti, rubenīti, sloku, irbīti un paipaliņu, simboliski parādot, ka Lieldienu pirmajā rītā vēl pirms saules lēkta puiši un meitas gāja uz jūras krastu vai kalniņu, lai modinātu sīkos putniņus. Tur viņi dziedāja putnu saukšanas dziesmas, līdz sagaidīja lecam sauli, kas, pēc seniem nostāstiem, Lieldienu rītā šūpojoties vai dejojot.
Lieldienas ir saulītes un gaismas svētki, jo diena kļūst garāka par nakti, tāpēc bērni par godu saulītei skaitīja latviešu tautasdziesmas, apspēlēja saulītes tēmu latviešu tautas rotaļās un izskandēja saulītes vārdu arī latviešu tautas dziesmu melodijās.
Taču Lieldienas nāk ne vien ar putnu skanīgo vīterošanu un saulītes mošanos, bet atved līdzi arī vēl ko citu.
Klausījos(i), brīnījos(i),
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldienīte braukšus brauca,
Asnus veda vezumā.
Tavu prieku! "Laimiņas" bērniem Lieldienītes vezumā palaimējas atrast kā asnus, tā arī pašu Lieldienu zaķi. Lieldienu zaķis bija īpaši sagatavojies, dodoties pie bērniem, viena pēc otras kā no pārpilnības raga zaķim bira Lieldienu mīklas un ticējumi gan par miegu, meliem un dzērveņogām, gan cāļiem, olām, šupolēm un pūpoliem.
Kur nu bez pūpolzara pēriena Lielas dienas rītiņā ar Lieldienu zaķa vēlējumiem:
Vesels kā pūpols, Slimība laukā,
Vesels kā rutkis! Veselība iekšā!
Audz apaļš kā pūpols! Veseli, veseli!
Svētku noslēgumā ar īpašu aizrautību bērni meklēja Lieldienu zaķa paslēptās raibās Lieldienu olas, kā arī šūpojās Lielās dienas šūpolēs. Tā kārtīgi izšūpojās, lai vasarā odi nekož un ir bagātīga rudens raža.
https://picasaweb.google.com/106800851696141432294/Lieldienas2012?authuser=0&feat=directlink
Sagatavoja: Aija Pavļukeviča